Āfrikas reljefs
Aplūkojot Āfrikas reljefa karti, var redzēt kontinenta galvenās īpašības:
* krasta līnija ir maz izrobota; * reljefs samērā viendabīgs, nav lielu absolūtā augstuma svārstību. Zemienes Āfrikā vērojamas tikai šaurā piekrastes joslā. Galvenās reljefa formas ir līdzenumi un augstienes ar vidējo augstumu no 200 līdz 1000 m vjl. To izvietojums atbilst pazeminājumiem un pacēlumiem Āfrikas platformas pamatklintājā. Iežu vecums tajā ir no 2 - 3 miljardiem gadu. Kādreizējie augstie kalni pa šo laiku ir noārdījušies. |  Āfrikas reljefa karte. |
| Zemes garozas svārstību rezultātā kontinentā izveidojušās lielas ieplakas (Čadas, Kongo, Kalahari, Nigēras u.c.). To malās radušās lūzumzonas. Plaisās ieplūdusī magma tās pacēlusi uz augšu, radot vaļņveidīgus pacēlumus ieplaku malās. Lūzumzonās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Vislielākais Zemes garozas lūzums vērojams kontinenta austrumos. |  Kalaharī ieplaka Botsvanā. |
 Āustrumāfrikas Rifu ieleja. | Austrumāfrikas lūzuma jeb rifu sistēma ir lielāka sauszemes tektonisko lūzumu sistēma pasaulē. Tā stiepjas vairāk nekā 6,5 tūkstošus kilometru - no Sarkanās jūras līdz Zambezes upes lejtecei un ietver Edvarda, Tanganjikas, Mveru un Njasas ezeru. Gar lūzuma zonām atrodas Āfrikas augstākie vulkāni. Tur notiek litosfēras plātnes šķelšanās un pēc vairākiem miljoniem gadu Āfrikas austrumos var izveidoties jauns kontinents. |
| Āfrikas rietumu un centrālo daļu, kā arī Sahāru dēvē par "zemo" Āfriku, jo tās vidējais augstums nepārsniedz 1000 m vjl. Sahārā gan ir senu vulkānisku kalnu masīvu paliekas - Ahagaru un Tībesī kalnienes, kuru virsotnes pārsniedz 3000 m vjl. |  Ahagaru kalni Alžīrijā. |
 Kilimandžāro kalns.. | Austrumu un dienvidu daļas reljefa vidējais augstums ir lielāks par 1000 m vjl. To dēvē par "augsto" Āfriku. Austrumos atrodas arī Etiopijas kalniene, kuru sauc par "Āfrikas jumtu".
Austrumāfrikā atrodas kontinenta augstākā virsotne - Kilimandžaro kalns (5 895m vjl.). Tas ir neaktīvs vulkāns.
|
Kontinentā nav augstu kalna grēdu. Ziemeļu rietumu malā vairākās paralēlās grēdās stiepjas jaunu kroku kalnu sistēma - Atlass. Austākā virsotne sniedzas 4 000m vjl. (Tubkals - 4 165 m). Dienvidos un dienvidaustrumos atrodas Drakonu un Kāpas kalni. To augstums sasniedz apmēram 3 500 m virs jūras līmeņa. |  Atlasa kalni Marokā. |
Derīgie izrakteņi.
Āfrikā ir ļoti daudz dažādu derīgo izrakteņu. Atsevišķas atradnes ir vislielākās pasaulē. Tā kā kontinentā visizplatītākie ir magmatiskie ieži, un tie atrodas tuvu Zemes virspusei, tad visvairāk ir dažādu rūdu izrakteņu (vara, dzelzs, alumīnija u.c.), kā arī daudz zelta.
Āfrikā atrodas pasaules lielākās dimanta atradnes (49% pasaules dimantu tiek iegūti Āfrikā).
Tos slīpējot iegūst dārgakmeņus - briljantus, bet lielāko dimantu daļu izmanto rūpniecībā, jo dimants ir viscietākais materiāls uz Zemes. No tā gatavo ļoti izturīgus instrumentus metālu apstrādei. |  Dimantu atradnes Sjerraleonē. |
Līdzenumos, kur ir biezi nogulumiežu slāņi, atrodas nogulumu tipa derīgie izrakteņi - akmeņogles, dažādi sāļi, mangāna rūdas u.c.
Āfrikas derīgo izrakteņu karte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru